Pieredze kopš 2004. gada

Impregnēšana tiek veikta saskaņā ar Lielbritānijas valsts standartu BS8417. Ķīmiskajai apstrādei tiek izmantots videi visdraudzīgākais impregnēšanas šķidrums, kas nesatur arsēnu un hromu. Šobrīd kokmateriāli tiek apstrādāti ar CELCURE C65, ko ražo Koppers rūpnīcā Zviedrijā.

Šādi apstrādātu koksni var izmantot dažādiem mērķiem: ēku būvniecībā, terasēm, dārza celiņiem, dārza mēbelēm, koka sētām un žogiem, krastu stiprinājumiem un laipām, koka tiltiem un dažādiem citiem kokmateriālu izstrādājumiem, kurus nepieciešams pasargāt no mitruma un ūdens postošās ietekmes.

Ar CELCURE C65 apstrādātajiem kokmateriāliem ir maigi zaļa krāsa, kas saglabājas pietiekami ilgi. Vairāku gadu laikā, saules ietekmē apstrādātajiem kokmateriāliem nedaudz mainās tonis uz zaļganpelēku, bet aizsardzību kokam tas nemazina.

Cik ilgi kalpos?

Lai kokmateriāli kalpotu pēc iespējas ilgāk, tos ir nepieciešams apstrādāt ar koksnes aizsardzības līdzekli. Visefektīvākais līdzeklis pret koksnes puvi izraisošajām sēnītēm ir CELCURE C65, kurš ir paredzēts izmantošanai rūpnieciskajā vakuuma spiediena apstrādē. Veicot impregnēšanu kokmateriāliem nav nepieciešama apstrāde ar citu aizsarglīdzekli. Pat vistiešākajā saskarsmē ar augsni vai ūdeni tie kalpos no 5 līdz pat 20 gadiem, kas ir atkarīgs no koksnes sugas un apstrādes klases. Vakuuma spiediena apstrāde notiek speciāla autoklāvā, kurā noris šādi procesi:

  • vakuums, kas atver koksnes sīkākās poras un maksimāli atsūc mitrumu no koksnes virsmas;
  • spiediens (līdz 12 bar), kas iespiež aizsarglīdzekli iespējami dziļi koksnē;
  • vakuums, kas atsūc lieko šķidrumu no koksnes virsmas.
Sazināties ar mums

Egle un priede

Egles un priedes koksnes pēc sava sastāva būtiski atšķiras, tādēļ arī impregnēšanas rezultāts šīm koksnēm atšķiras. Attēlā redzamas atšķirības, kā ir iespējams piesūcināt priedes un egles koksni. 

Priede, atkarībā no mitruma daudzuma, aizsarglīdzekli var uzsūkt pilnu aplievas daļu, līdz serdei. Savukārt eglē aizsarglīdzekli, atkarībā no mitruma daudzuma, ir iespējams iespiest maksimāli 2-5 mm dziļi. Attiecīgi mietu kalpošanas laiks ir būtiski atšķirīgs.

priede un egle - lv

 

Žāvēti vai nežāvēti mieti

Attēlā redzams, ka priedes mieti, kas ir žāvēti līdz 28% mitrumam, aizsarglīdzekli spēj uzsūkt pilnu aplievas daļu, līdz pat serdes daļai. 

 priede - lv

Savukārt nežāvēti priedes mieti aizsarglīdzekli uzsūks tikai nelielu daļu aplievas. Egles koksne, arī žāvēta, aizsarglīdzekli spēs uzsūkt maksimāli 5 mm.

egle - lv

Kāda ir cenu atšķirība?

Mietus no priedes koksnes ir jāžāvē kaltēs un  jāimpregnē ar 4. apstrādes klasi, kuras laikā koksnē tiek iespiests 2 līdz 3 reizes vairāk aizsarglīdzekļa nekā standarta 3. apstrādes klasē. Attiecīgi šādi sagatavoti materiāli izmaksās apmēram par 50% vairāk, salīdzinot ar standarta kvalitāti un jaukto egles/priedes koksni.

Impregnēšanas klases

Impregnēšanas rezultātu var ietekmēt dažādi faktori, piemēram, koksnes suga, mitrums un pats impregnēšanas process. Tādēļ ir vairākas apstrādes klases, no kurām mēs izmantojam tikai 3. un 4. klasi:

1) Klase
Virs zemes lietošanai, sausās vietās zem jumta. Pastāv kukaiņu ietekmes risks.
 
2) Klase
Virs zemes lietošanai, sausās vietās zem jumta, bet ar iespējamu mitruma piekļuvi.
 
3) Klase
Virs zemes lietošanai, slapjās vietās bez jumta. (terasēm) Var lietot ne īpaši slapjās gruntīs.
 
4) Klase
Tiešā saskarē ar ūdeni un īpaši slapjās gruntīs.

Kalpošanas ilgums mietiem, kuri ir nežāvēti un impregnēti ar 3. klasi, ir 3-10 gadi. Jo resnāks miets un sausākā, smilšainākā būs grunts, jo ilgāks būs tā kalpošanas ilgums. 

Lai nodrošinātu kalpošanas ilgumu līdz pat 20 gadiem, mietus, kuri tiek izmantoti ganībām, sētām, krastu stiprinājumiem vai citām vajadzībām, nepieciešams impregnēt ar 4. apstrādes klasi. Lai kvalitatīvi noimpregnētu ar 4. apstrādes klasi, ir jāievēro sekojoši nosacījumi:

  • mietiem ir jābūt no priedes koksnes;
  • pirms impregnēšanas mieti ir jāžāvē – mitrums nedrīkst pārsniegt 28%;
  • aizsarglīdzeklis ir jāiespiež līdz pat serdes daļai – pilnu aplievas daļu.

Procesa apraksts

Solis 1

Sagatavotos kokmateriālus uzkrauj uz vagonetēm tā, lai impregnēšanas darba šķīdums var brīvi piekļūt kokmateriāliem.

Solis 2

Vagonetes ar ķēžu sistēmas palīdzību tiek ievilktas autoklāvā. Šis process ir automatizēts. Pēc vagonešu ievilkšanas ar hidraulisku mehānismu tiek aizvērts un noslēgts autoklāva vāks.

Solis 3

Pirmais process, sākoties impregnēšanas ciklam, ir vakuums – no autoklāva tiek atsūknēts gaiss, vienlaicīgi gaiss un liekais mitrums tiek atsūkts arī no kokmateriālu virskārtas porām. Vakuuma režīms tiek uzturēts noteiktu laiku.

Solis 4

Pēc vakuuma režīma beigām, no zem autoklāva esošā rezervuāra, pašplūsmā tiek padots impregnēšanas darba šķīdums.

Solis 5

Pēc pilnīgas autoklāva uzpildes ar impregnēšanas darba šķīdumu tiek uzsākts spiediena režīms ar maksimālo spiedienu 12 atm (bar). Spiediena režīms tiek uzturēts noteiktu laiku (no 0.5 – 2h) atkarībā no konkrētās apstrādes klases. Viss process notiek automatizēti. 

Solis 6

Pēc spiediena režīma beigām impregnēšanas darba šķīdums pašplūsmā notek uz uzglabāšanas rezervuāru un pēc pilnīgas autoklāva iztukšošanas tiek uzsākts fināla vakuuma process, kas ilgst aptuveni 15-30 min. Fināla vakuuma process nodrošina liekā šķidruma atsūknēšanu no kokmateriālu virsmas.